Ēšana ārpus mājas kļuvusi dārgāka, ko nu
SKDS centra vadītāja Arņa Kaktiņa publiskotā informācija, liecina, ka Latvijā vidēji vienā pusdienošanas reizē iedzīvotāji sabiedriskās ēdināšanas iestādēs šogad janvārī tērēja 7,87 eiro, kas ir par 18, 3% vairāk nekā pirms gada. Savukārt, smalkajos Rīgas restorānos brīvdienās visas vietas rezervētas. Ko par šo situāciju saka pakalpojuma sniedzēji.
Salīdzinājumā ar 2022.gada janvārī, kad vidēji vienā pusdienošanas reizē sabiedriskās ēdināšanas iestādēs iedzīvotāji tērēja 6,65 eiro, šogad janvārī iztērētā naudas summa palielinājusies par 1,22 eiro jeb 18,3%.Tikmēr salīdzinājumā ar 2020.gada janvāri pusdienām vidēji tērētais naudas apmērs sabiedriskās ēdināšanas iestādēs pieaudzis par 2,11 eiro jeb 36,6%. Viens no iecienītākā Jūrmalas bistro “Fēnikss” īpašniekiem Jānis Drulle atzīst, ka paskatoties uz rēķiniem par elektrību un pārtikas cenu pieaugumu, ēdinātāji ir nonākuši neapskaužamā situācijā. Viņi ir spiesti lavierēt starp izvēli, kā nesamazināt apgrozījumu un tajā pašā laikā, lai uzņēmums nekļūtu nerentabls. It īpaši sāpīga šī problēma ir bistro, kafejnīcām, kur cilvēki ikdienu tos apmeklē lai ieturētu maltīti. Tas ir risks- paaugstināt cenu, kas nozīmē varbūtēju apgrozījuma kritumu, ar cerību, ka gala rezultāts nebūs sevišķi sāpīgs. Mēs savā uzņēmumā.. , kas gadu gaitā ir ieguvis pastāvīgo klientu uzticību ar savu ēdienu un servisa kvalitāti, nolēmām turēt cenas iepriekšējā līmeni, tiešā šā iemesla dēļ, lai arī mēs paliktu uzticīgi saviem klientiem, kaut arī peļņa ziemas periodā varētu būt tuvu nullei. Ceram uz silto sezonu Jūrmalā, kad varēsim mazliet uzaudzēt “taukus.” Tāpat ceram, ka nākamajā sezonā elektrības un apkures tarifi būs sakārtoti un izmaksas mazākas.
Mīti un patiesība
Tas, ka ēdinātājiem klājas ļoti labi, jo nevar pasūtīt galdiņu restorānā piektdienas vakarā, ir mīts. Apgrozījumu “apēd” rēķini par energoresursiem, izejvielām. Šajā sakarībā Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis norāda, ka rūgtā patiesība ir tāda, ka daļa ēdināšanas vietu jau slēgtas, bet klientu plūsma koncentrējas dažās atlikušajās vietās un tajos laikos, kas ir visvairāk pieprasīti. Un pat tie ēdinātāji, kas nedēļas nogalēs ir pārslogoti, ne vienmēr nosedz visas savas izmaksu pozīcijas.
Savukārt Latvijas Restorānu biedrības secinājums – kopumā situācija viesmīlības nozarē tiek vērtēta kā dramatiska. Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai. Ēdināšanas nozares vidējais atalgojums ir par 37% zemāks nekā valsts vidējais atalgojums. Nozarē pašlaik ir nodarbināti 23 tūkstoši darbinieku, kas ir par 5 tūkstošiem mazāk nekā pirms Covid pandēmijas. Palielinoties resursiem, kurus veltīt darbaspēka atalgojumam, Latvijas viesmīlības industrijā būtiski palielinātos darbinieku skaits, atgriežoties emigrējošajiem darbiniekiem, kā arī bezdarbniekiem.
