Kaislības ap tabakas likumu

Nesaskaņu pamatā ir tas, ka, gatavojot likumprojektu, netika apspriesti pamatjautājumi – ko īsti grib sasniegt ar šā likumprojekta ieviešanu. Rezultātā Veselības ministrija paslepus grasās realizēt savus mērķus, nevēloties tos apspriest ar patērētājiem, tirgotājiem un izplatītājiem.

LTA prezidents Henrihs Danusēvičs
Kādi ir likumprojekta uzdevumi – pirmkārt, regulēt smēķēšanas ierīču apriti, kas līdz šim Latvijas likumdošanā nebija izdarīts. Arī mēs to pilnībā atbalstām un pirms pāris gadiem bijām pat pieņēmuši brīvprātīgu kodeksu par šādu produktu apriti. Diemžēl likumdevējs nevēlējās šos risinājumus pieņemt ātri, savukārt liela daļa specifisko preču tirgotāju neievēroja kodeksa pamatprincipus.
Otrais likumprojekta uzdevums – kā samazināt smēķēšanas pieejamību bērniem. Veselības ministrija ir izvēlējusies vienkāršāko ceļu – aizliegt produktus vispār, nerisinot cēloņus, kāpēc bērniem šie produkti ir pieejami. Jāsaprot, ka tirgotāji nav tie, kas tos padara pieejamus bērniem, jauniešiem līdz18 gadu vecumam. Mēs pat esam piedāvājuši palielināt šo vecuma robežu līdz 19 gadiem, lai nebūtu tā, ka skolās vecāko klašu audzēkņiem šie produkti ir brīvi pieejami, un līdz ar to skolā smēķē visi, kas grib. Treškārt, mēs neapšaubāmi atbalstām ārstu viedokli, ka apritē nevajadzētu būt smēķēšanas produktiem, kas imitē dabīgās garšas, piemēram, ābolu, banānu, zemeņu. Bērni nesajūt garšu atšķirību, neatšķirot tīru produktu no tāda, kam ir nikotīna vai citu atkarību izraisošu vielu piejaukums. Tāpēc jāvienojas, ko mēs gribam panākt un tad arī likumprojekts ātri tiktu pieņemts. Šī brīža galvenais klupšanas akmens ir tas, ka Veselības ministrijā jau neapgalvo, ka vēlas aizliegt šos produktus vispār, bet tajā pašā laikā tiem nosaka tādus rakstura lielumus, kuri šobrīd ražošanā nav sastopami. Piemēram, speciālas iepakojuma aizvēršanas ierīces, nikotīna devas un tamlīdzīgi. Līdz ar to paredzot, kā tas var izvērsties, mēs nevēlamies, lai pieaugtu nelegālā tirdzniecība vai arī šīs preces tiktu iegādātas attālināti kaimiņvalstīs. Jo tieši sabiedrības interesēs ir, lai nenotiek nelegāla preču aprite, kuru nav iespējams izkontrolēt. Ja paskatāmies šobrīd, piemēram, Holandes interneta mājas lapās piedāvāto – tur var nopirkt jebkuru produktu, ieskaitot marihuānu. Iespējams, ka marihuānas ievešanu var izkontrolēt ar speciāli apmācītu suņu palīdzību vai kā citādi, bet to pašu nevar teikt par nikotīna kontroli. Gribu uzsvērt un vērst uzmanību uz to, ka vietējie politiķi un ierēdņi uz likumdevēju izdara ļoti aktīvu psiholoģisku spiedienu, tajā pašā laikā neuzklausot visus faktus, kā arī nevēloties gādāt par likumdošanas harmonizāciju Eiropas Savienības līmenī. Atgādināšu, ka mums ir vienotais tirgus, un tāpēc jebkuri ierobežojumi vienā valstī to kropļo un rada zaudējumus tajā valstī, kur noteikumi ir atšķirīgāki par sliktu preču apritei no kaimiņvalstīm. Eiropas Komisija kopā OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju) publiskoja pārskatu par veselību Eiropas Savienībā Europa 2022 . Tajā teikts, ka pēdējos gados ir gūts liels progress smēķēšanas ierobežošanā un tāpēc ierēdņu apgalvojumi, ka smēķēšanai (vai smēķēšanas seku novēršanai?) tiek tērēts aizvien lielāks budžets, nav itin nekāda pamata. Jo, ja smēķēšana samazinās, tad arī loģiski, ka izmaksas negatīvo seku ārstēšanai arī samazinās. Otrs spekulācijas pamatakmens ir mēģinājums aizliegt produktus, kuri zinātniski atzīti kā mazāk kaitīgi smēķētājiem nekā pašreiz apritē populārākie smēķēšanas produkti. Un to atzīst nevis privātie institūti un pētnieki, bet, piemēram, Vācijas valsts institūts risku novērtēšanai, kurš parāda, ka tabakas aizvietotāju produkti : e- cigaretes, nikotīna spilventiņi, nikotīna aizstājējterapijas produkti ir mazāk kaitīgi veselībai. Piemēram, Zviedrijā, kur pamatā smēķētāji lieto nikotīna spilventiņus, saslimstība ar vēzi vīriešu vidū ir divas reizes zemāka nekā Vācijā. Tāpat smēķēšana vairs nav galvenais vēža slimības izraisītājs šajā valstī.
Arī Eiropas Komitejas 27. oktobrī organizētajā darba apspriedē par tabakas aizvietotāju produktu apriti, kurā piedalījās trīs komisāru biroju pārstāvji (ekonomika, tirdzniecība, nodokļi), tika apstiprināts, ka ES ir izvēlējusies pareizo ceļu šajā jautājumā. Pirmkārt, runa ir par nodokļiem otrkārt, produktu aprites regulējumu.