Darba devēji piedalās “Sajūtu vakariņās”

Darba devējus aicina pieteikties Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) un Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” rīkotajās “Sajūtu vakariņās”. Tās notiks 8. un 22. novembrī no plkst. 17.00 līdz 20.00. Ieskatu pasākuma mērķos un pirmo vakariņu pozitīvajā un iedvesmojošajā gaisotnē sniedz apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Kas ir “Sajūtu vakariņas”?

“Sajūtu vakariņas” ir kampaņas “Sajūti. Sadzirdi. Saproti.” ietvaros rīkots pasākums. Kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un informētību par personu ar invaliditāti ikdienu, lomu sabiedrībā un diskriminācijas iezīmēm, ar kurām šai sabiedrības daļai nākas saskarties.

“Sajūtu vakariņas” domātas darba devējiem un vakara aktivitātes vērstas uz to, lai palīdzētu saskatīt iespējas nodarbināt personas ar invaliditāti. Pasākumā tiks sniegta arī noderīga informācija, lai iedrošinātu darba devējus spert šo sociāli atbildīgo soli.

Kāpēc mērķauditorija ir darba devējs?

Apvienība “Apeirons” vēlas, lai viens no galvenajiem labklājības mērķiem Latvijā būtu nodarbinātība. Apvienība pārstāv viedokli, ka ikkatram cilvēkam ir jābūt iespējai strādāt un pelnīt. Cilvēkam ir jābūt patstāvīgam un neatkarīgam, taču tas nav iespējams apstākļos, kad cilvēkam jāapmeklē dienas centrs un nav finansiālu iespēju, kā uzlabot savu dzīvi.

Šobrīd valsts atbalsta sistēma personu ar invaliditāti nodarbināšanai vēl nav gana attīstīta, tāpēc darba devēja atvērtība sadarbībai ir ļoti svarīgs punkts problēmas risināšanā.

Kāda ir statistika?

Saeimas analītiskais dienests (Krūmiņa I., Grumolte-Lerhe I.) 2022. gada martā veica pētījumu par personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātību. Pētījums uzrāda, ka starp personām ar garīga rakstura traucējumiem nodarbināti ir tikai 14,5%, savukārt personām ar citiem funkcionālo traucējumu veidiem nodarbinātības rādītājs ir no 42 līdz 46%.

Zemie rādītāji liecina, ka kaut kas nav īsti kārtībā un ir nepieciešams mainīt priekšstatu par to, ka cilvēki ar invaliditāti ir tikai sociālās palīdzības saņēmēji.

Kāpēc nepieciešams rast jaunus risinājumus?

Esam pieraduši pie didaktiskiem stāstiem par to, kā ir jāizturas pret cilvēkiem ar invaliditāti. Taču mēs redzam, ka praksē tas nedarbojas. Cilvēki šīs lekcijas noklausās, pieraksta un aizmirst, un sabiedrības kopējais viedoklis nemainās. Mūsuprāt, vislabāk cilvēku domas un attieksmi var mainīt ļaujot pašiem iejusties cilvēka ar invaliditāti lomā — redzēt ne tikai atšķirīgo, bet arī līdzīgo, proti, to, ka mēs visi esam cilvēki.

Ar ko “Sajūtu vakariņas” ir īpašas?

“Sajūtu vakariņu” panākumu atslēga ir tieši “sajūtas”. Darba devēju domas mainās nevis caur priekšstatu pārveidošanu un mudinājumu pārvarēt diskrimināciju, bet gan caur personīgo pieredzi. Tad, kad cilvēks ierauga invaliditāti citādi un saprot to, tad arī rodas attiecīgās domas par to, ko vajadzētu darīt.

Kā pagāja pirmās “Sajūtu vakariņas”?

Pasākums tiešām bija izdevies un to apliecināja dalībnieku atziņas noslēguma diskusijā. Atziņas nebija lozungveidīgas, jo klātesošie tiešām bija domājuši un mēģinājuši rast risinājumus tam, lai cilvēki ar invaliditāti un darba devēji varētu sanākt kopā. Darba devēji arī pauda, ka pasākuma rezultātā tiešām no citas puses pamanījuši savu darbību, kas palīdzējis rast idejas tam, kā cilvēkus ar invaliditāti iesaistīt darba ikdienā.

Ko darba devējam sagaidīt?

“Sajūtu vakariņas” notiek neuzspiestā veidā, neliekot uzsvaru uz to, ko darīt būtu “pareizi” vai “nepareizi”. Mērķis ir mainīt domas caur personisko pieredzi.

Mēs piedāvājam citādu skatu uz cilvēka ar invaliditāti ikdienas dzīvi. Pašiem dalībniekiem tiek dota iespēja iejūsties dažādās lomās, tā teikt, “dažādās ādās”. Tiek dota iespēja saprast, kādas ir grūtības cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti un kas šīs grūtības varētu atvieglot.  Pasākumā piedalās arī cilvēki ar invaliditāti, kas dalās ar savu pieredzi ikdienišķās situācijās.

Apmainoties ar šīm lomām, dalībnieki var labāk saprast, kādi ir šķēršli, un atklāt, ka lielākie šķēršļi ir tieši domāšanā. Tas palīdz katram ieraudzīt, ko viņš kā sabiedrības pārstāvis vai darba devējs var darīt citādi.

Vai tas ir to vērts?

Ja runājam par to, ko no šādas sadarbības iegūst darba devējs, kopumā varam novērot, ka cilvēki ar invaliditāti savā darba vietā strādā ilgstoši. To ir vērts ņemt vērā, jo ir izdevīgāk ieguldīt laiku un resursus tādā darbiniekā, kas negrasās savu darba vietu drīz vien nomainīt pret citu. Darba devējs ir ieinteresēts iegūt darbiniekus, uz kuriem var paļauties un kas atbildīgi veic savus darba pienākumus.

Pieņemt darbā šādu cilvēku ir sociāli atbildīgs solis, kas uzrāda darba devēja gatavību risināt svarīgas sabiedrības problēmas. Ir iespējams iegūt arī valsts atbalstu, piemēram, izmantot subsidētās nodarbinātības programmas, kur darba devējam jāmaksā tikai nodokļi, savukārt darba algu nosedz valsts.

Ko varam mācīties no ārzemēm?

Piemērus tam, ko nākotnē varētu sasniegt, varam atrast tādās valstīs kā Vācija un Dānija. Vācijā atrodamas specializētas darbnīcas, kur dažādu preču ražošanā ir iesaistīti arī cilvēki ar ļoti smagu invaliditāti — gan intelektuālās attīstības, gan kustību traucējumiem. Savukārt Dānijā darbojas viesnīcu ķēde, kur strādā arī cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Tur viņi gādā par kārtību numuriņos un darbojas virtuvē, kā arī  veic citus viesnīcas uzturēšanai svarīgus darbus.

Šie piemēri mums parāda — ja valstī ir izstrādāta atbalstītā darba sistēma, tad cilvēki ar invaliditāti var atrast piemērotas darba vietas dažādās jomās.

Kā pieteikties?

Lai pieteiktos, jāizpilda pieteikuma anketa: https://ej.uz/sajūtuvakariņas.