Tirgotājiem un lauksaimniekiem jānāk kopā
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītāju GUSTAVU NORKĀKLI sestdienās var sastapt nekur citur kā Kalnciema tirdziņā, kur viņš pats pārdot savā saimniecībā, Daugavpils pusē, izaudzētos dārzeņus un citus lauku labumus.
Lauksaimnieks norāda, ka viņam ir liels prieks tirgoties un būt dzīvajā tirgus vidē, kur cilvēki nāk klāt, aprunājas, taujā pēc kādām īpašām receptēm un novērtē saimnieka paveikto darbu, iegādājoties viņa produkciju. Te zemnieks iegūst sava darba atalgojumu arī emocionālā ziņā.
“Asociāciju vadu jau kopš 2009.gada. Latvijā kopumā ir četri tūkstoši bioloģiskie lauksaimnieki, bet mūsu biedrībā ir pusotrs tūkstotis biedru, kas ir gan zemnieki, gan dažādi pārstrādes uzņēmumi,” stāsta G. Norkāklis, bilstot, ka pats ir zemnieks ar daudznozaru saimniecību.
“Savulaik mums bija arī piena un gaļas lopkopība, bet šobrīd nodarbojamies ar graudkopību, dārzeņu audzēšanu, sēklu ražošanu un to pārstrādi. Saražoto produkciju piegādāju atsevišķiem veikaliem Latvijā un, jā, esmu sastopams Kalnciema tirdziņā ik nedēļu. Protams, ierobežo attālums, bet citādi nevar. Un te nu jāsaka, ka starp tirdzniecību un lauksaimniecību, lai vietējā produkcija nonāktu līdz klientam, ir ļoti sarežģīta. Šī loģistika, attālums ir patiešām liels šķērslis. Īpaši, ja runājam par mazo zemnieku. Jo produkcijas transportēšana prasa gan zemnieka laiku, gan veido visai lielas izmaksas,” norāda zemnieks.
Vērtējot Latvijas zemnieku saražotās produkcijas iespēju būt vietējos veikalos, G.Norkāklis teic, ka tas nemaz nav tik viegli. Un atkal atgriežas pie tās pašas problēmas – loģistika.
Lai vietējā produkcija nonāktu līdz klientam, ir ļoti sarežģīts process. Šī loģistika, attālums ir patiešām liels šķērslis.
“Ja zemnieks pats strādā savā saimniecībā, audzē vai ražo produkciju, viņam nav laika nodarboties ne ar veikalu tīkla un vajadzību izpēti, ne pašam vēl produkciju katru pārdienu piegādāt. Tā ir milzīga problēma, kura zemniekiem un tirgotājiem būtu jārisina kopā, ja savos veikalos vēlamies redzēt arvien vairāk pašu zemnieku saražotās preces. Latvijā nav daudz tādu zemnieku, kuri paši spētu piegādāt savas preces veikaliem. Ja runājam par dārzeņu un augļu segmentu, tad šeit situācija ir vissarežģītākā. Man pietiek laika šo produkciju izaudzēt, bet vest, izprast lielveikalu ķēžu darbības principus, piegāžu noteikumus, iepirkuma kārtību… mazajam zemniekam tam visam nav laika. Tā kā sadarbība un lielveikalu ieinteresētība ir tā, ko mēs varam sagaidīt. Iespējams, lielveikalu pārstāvji domā, ka zemniekiem ir noliktavas, kur produkcija glabājas, bet tas tā nav. Tajā brīdī, kad man ir pasūtījums, es sāku vākt no dārza. Un tas nav arī tā, ka es konkrētā dienā un precīzā laikā varēšu aizvest, piemēram, tos gatavos tomātus. Mēs esam atkarīgi no laikapstākļiems,” stāsta zemnieks.
Ļoti vēlētos, lai veikalu tīklos Latvijā būtu arvien vairāk tieši pašu audzētas produkcijas, jo mums ir ko piedāvāt, sākot no saviem augļiem līdz beidzot ar plašāko dārzeņu klāstu.
Vērtējot pēdējo gadu, LBLA vadītājs saka, ka, protams, zemnieki izjuta gan restorānu aizvēršanu, gan to laika periodu, kad tirdziņi tika apturēti, taču bija daudz privāto klientu, arī veikalu pircēju, kas meklēja tieši bioloģisku pārtiku, domājot par veselīgu un kvalitatīvu uzturu.
“Es teiktu, ka latvieši novērtē vietējo produkciju. Pieprasījums ir arī pēc bioloģiski audzētas pārtikas. Es, roku liekot uz sirds, varu teikt, ka mani klienti ēd tīru un bioloģisku pārtiku. Ļoti vēlētos, lai veikalu tīklos Latvijā būtu arvien vairāk tieši pašu audzētas produkcijas, jo mums ir ko piedāvāt, sākot no saviem augļiem līdz beidzot ar plašāko dārzeņu klāstu. Pats savā saimniecībā esmu iemanījies audzēt saldo papriku, kas patiešām lieliski izaug mūsu klimatiskajos apstākļos.
Vērtējot darbu savā asociācijā, G. Norkāklis bilst, ka tādam jābūt. Neviens zemnieks, uzņēmējs vai tirgotājs vienatnē nesasniegs to, ko var izdarīt kopā. Asociācijās ir iespēja būt kopā, virzīt jautājumus un izklāstīt problēmas savās ministrijās, un es neteiktu, ka asociācijas neuzklausa. Protams, situācijas risinājums ne vienmēr būs uzreiz, bet tā ir iespēja paust vienotu viedokli un meklēt risinājumus problēmām. Es teiktu, ka nākamais līmenis ir sadarbība starp dažādām asociācijām, kā, piemēram, starp zemnieku un tirgotāju. Kā redzam, mums ir kopīgi risināmi jautājumi,” tā LBLA vadītājs G. Norkāklis.
Autore: Liene Lote Čemme
