Latviešiem ir laba gaumes izjūta
Mūsdienās bez estētikas un interjera neiztikt. To pamanām, ieejot ikvienā veikalā, restorānā vai viesnīcā. Cilvēks arvien vairāk novērtē skaistus dizaina priekšmetus, omulīgu vidi un vadās pēc sajūtām.
SIA “LOLOT design” vadītāja un interjera dizainere SANTA MEIKULĀNE nesen kā atgriezusies no dizaina izstādes Milānā un teic, ka daudz kas dizainā, gluži tāpat kā modē kopumā, cikliski atkārtojas.
Par sevi stāstot, Santa bilst, ka dizaina nozarē darbojas kopš 2000. gada un šajā laikā iegūta milzīga pieredze. Viņas darba portfolio ir gana plašs, sākot no iekārtotām dažāda izmēra birojiem, komerctelpām, klubiem, veikaliem, bankām, gan privātā sektora mājokļiem.
Vaicāta, kā vērtē mūsdienu veikalu dizainu, saka: “Kopumā jau viss ir labi. Uzskatu, ka veikala dizainā viennozīmīgi pirmajā vietā ir funkcionalitāte. Un vēl šķiet, ka ir pareizi, ja, iekārtojot tirdzniecības veikala telpas, tiek uzklausīti profesionāļi. Par to esmu pārliecinājusies ne reizi vien. Tas tādēļ, ka šīm telpām ir vispār pieņemtas vadlīnijas, kuras pārzina dizaina profesionāļi. Tieši interjera dizaineriem ir zināšanas, kā pareizi veidot, iekārtot telpu, telpas plūsmas, lai tajā ne tikai labāk justos klients, bet lai arī preces izskatītos estētiski un lai veikala iekārtojums radītu vēlmi tās iegādāties. Mēs radījām jauno “Stenders” franšīzes jaunā veikalu veidola koncepciju. Šajā procesā bija daudz fundamentālas lietas, kuras izkristalizējās procesā. Būtiskākais precīzi saprast, ko tirgotājs vēlas teikt klientam, kādu ziņu caur atmosfēru nodot tālāk un kā parādīt produktu pēc iespējas atbilstošāk uzņēmuma, un produkta stāstam. Mēs interjerā atainojam stāstu par uzņēmumu un produktu. Pēc tam jau aktuāls jautājums, kā tu vēlies konkrētās lietas piedāvāt un parādīt. Un vēl kas būtiski – iekārtojot veikalu telpas, noteikti talkā jāaicina gan pārdošanas, gan mārketinga speciālisti. Jo tas ir komandas darbs no sākuma līdz beigām,” saka S. Meikulāne, uzsverot, ka tirdzniecības telpā vienmēr svarīgākā ir funkcionalitāte un tikai tālāk nāks estētiskais un skaistais.
Vērtējot kopumā tirdzniecības vietas Latvijā, dizainere teic, ka daļa uzņēmēju ekonomē līdzekļu dizainam un apgaismojumam. Taču viņa uzskata, ka vienmēr vinnēs tie, kuri investēs stāstā, skaidrā dizaina koncepcijā un pareizā gaismā, domājot par ilgtermiņu. Piemēram, izvēloties kvalitatīvākos materiālus, multifunkcionālas mēbeles un tādas detaļas, kas kalpos ilgtermiņā.
“Ja runājam par lokālajiem tirgotājiem, ir vērts iet uz lielajiem zīmolu veikaliem – Zara, H&M, Lindex un pētīt, kāds ir mūsdienīgs veikala iekārtojums. Tur redzēsiet pietiekami daudz strukturētas un loģiskas lietas. Turklāt vienmēr ir vērts mācīties no lielajiem uzņēmumiem, kuros uz veikala iekārtošanu, izstrādi strādā veseli dizaina departamenti,” domās dalās interjera dizainere un atklāj, ka vienmēr ir vērts neekonomēt arī uz pareizu gaismu veikalā. Tieši pareiza gaisma ļaus ikvienam produktam izskatīties labi savā estētiskajā izskatā un palīdzēs pārdot.
“Teikšu, ka lielākā tirgotāju kļūda ir tā, ka viņi nesaprot gaismas nozīmi preču pārdošanā. Tiek nopirkts parasts prožektors vai lampas un liekas, ka tā lieta ir darīta. Es teiktu, ka var ekonomēt naudu uz citām pozīcijām, bet ne uz labu gaismu veikalā. Latvijā ir apģērbu veikali, kuri strādā ar pasaules labākajām gaismas kompānijām. Tas nozīmē, ka viņu gadījumā apgaismojums aizņem ievērojamu budžeta sadaļu, bet tas viennozīmīgi ir tā vērts. Un ne velti nereti ir tā, ka veikalā apģērbs izskatās citādāk, nekā mājas apgaismojumā.” S. Meikulāne. Viņa bilst, ka apģērbu veikalos nauda nebūtu jāžēlo arī uz ērtiem un labiem spoguļiem, kas atkal pildīs savu funkciju un palīdzēs pārdot tirgotājam preci.
“Piemēram, COS veikalu ķēde bija pirmā, kas sāka lietot sēdmēbeles veikalā tā iemesla dēļ, lai vecmāmiņai, vīram vai bērniem, kuri atnākuši līdzi mammai iepirkties, būtu, kur ērti pavadīt laiku. Šobrīd gan tirdzniecības centros sēdmēbeles vai šīs atpūtas zonas ienāk arvien vairāk. Un tas ir pareizi, domājot par tirdzniecības vietu un auru. Es teikšu, ka mums lielisks piemērs šobrīd ir “Akropole”, kur šīs atpūtas salas ir izvietotas tiešām daudz un ērtas,” norāda dizaina speciāliste.
Teikšu, ka lielākā tirgotāju kļūda ir tā, ka viņi nesaprot gaismas nozīmi preču pārdošanā. Tiek nopirkts parasts prožektors vai lampas un liekas, ka tā lieta ir darīta. Es teiktu, ka var ekonomēt naudu uz citām pozīcijām, bet ne uz labu gaismu veikalā.
Vaicāta par restorāniem un kafejnīcām Latvijā, viņa bilst, ka mēs uz kopējā Eiropas fona izskatāmies ļoti labi. “Bija gan laiks, kad visas kafejnīcas, kuras vērās vaļā, bija mēbelētas vienādos Ķīnā ražotos galdos un krēslos. Šodien gan šī tendence ir mainījusies, un katra sevi cienoša vieta atkal meklē savu īpašo auru un individualitāti. Latvijā mēs lieliski varam darboties arī ar koku, kas nozīmē, ka mums ir labas kvalitātes koka galdi, krēsli un tas tiek darīts. Mums ir brīnišķīgi amatnieki, kā arī kopumā latviešiem ir laba estētikas un gaumes izjūta. Tāpat uzskatu, ka pandēmijas pozitīvais pienesums ir terases. Tik daudz kafejnīcu un restorānu šovasar bija spiesti iznākt laukā, un tas atdzīvināja Rīgu un citas pilsētas Latvijā. Mums ir labs interjers, kvalitatīvs ēdiens un domāju, ka kopumā šajā nozarē viss ir tiešām kārtībā. Vēl ir labi, ka nekautrējamies rādīt savas personiskās prasmes un etniski un vēsturiski kvalitatīvo izpratni par dizainu. Mums nav populāras kaut kādas bezpersoniskas ķēdes un par to man ir liels prieks,” norāda dizainere. Viņa arī bilst, ka Latvijai ir neierobežotas iespējas viesmīlības jomā. “Ja vien cilvēki mācētu paši sevi reklamēt un labāk pārdot, mēs pēc desmit, piecpadsmit gadiem būtu super viesmīlības zeme ar tīru dabu, ekoloģiski tīru pārtiku un brīnišķīgām viesu mājām. Vēl viena attīstāma nozare – pirts un saunu rituāli saistībā ar lauku viesu mājām un viesnīcām. Arī pandēmijas laikā redzējām, ka Latvijā visas viesu mājas bija noīrētas. Mēs sapratām, ka mums pašiem ir savs iekšējais tūrisms un ka mums pašiem pie sevis ir ļoti interesanti. Tiešām novēlu, lai mēs to saskatām, novērtējam un attīstām,” saka dizainere un turpina: “Mēs Latvijā pārsvarā vienmēr gribam darboties individuāli un pa vienam, bet tieši tad, kad dizaineri, dažādi ražotāji un tirgotāji spēsim saslēgties kopā profesionālās komandās, sasniegsim daudz vairāk. Ar gaumi un estētikas izjūtu mums viss ir kārtībā. Drīzāk mums ir jādomā, kā pašiem sevi pārdot pasaulē, jo mums ir brīnišķīgi amatnieki, dizaineri, vērtības, bet maļamies iekšējā tirgū un netiekam uz āru. Ir jāredz tālāk par Latvijas robežām.”
Autore: Liene Lote Čemme
