Par digitālo pakalpojumu tiesību aktu

Arnis Latišenko,

 Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta Konkurences, tirdzniecības un  patērētāju tiesību nodaļas vecākais referents

2020.gada 15.decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Regulas priekšlikumu par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu, ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK jeb digitālo pakalpojumu tiesību aktu (Digital Service Act). Šīs regulas mērķis ir drošas, paredzamas un uzticamas digitālās vides izveide. Priekšlikuma būtība faktiski ir tāda, ka dažādiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā vidē, piemēram, tiešsaistes platformām, tiek noteikti jauni pienākumi, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību internetā. Jāpiebilst, ka diskusija par digitālo pakalpojumu tiesību aktu Eiropas Padomes darba grupā ir sākušās tikai šī gada janvārī, un regulas saturs un teksts vēl piedzīvos izmaiņas. Taču jau šobrīd varam apgalvot, ka digitālo pakalpojumu tiesību aktam būs būtiska ietekme uz to, kāda būs digitālā vide nākotnē.

Jaunā regula paredz jaunus noteikums, kas attieksies uz dažādiem interneta aspektiem, piemēram, satura moderāciju, meklētājsistēmām, politisko un komerciālo reklāmu, kā arī elektronisko komerciju (e-komerciju). Tajā ir paredzētas vispārīgas prasības, kas būs jāievēro visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, lai mazinātu personu ievietoto nelikumīgo saturu šajā platformās, tā arī speciālas prasības vairākās jomās. E-komercija ir viena no jomām, kurā ir noteiktas atsevišķas speciālās prasības. Konkrētajā rakstā aplūkosim aspektus, kas varētu skart tieši e-komercijā iesaistītos tirgus spēlētājus.

Atbilstoši regulai starpniecības pakalpojumu sniedzēji ir pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina dažādu lietotāju sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā (internetā) vai piekļuves sniegšana sakaru tīklam, kā arī kešatmiņas un mitināšanas pakalpojumu sniedzēji. Regula galvenokārt attiecās uz tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas pārraida citu personu ievietotu saturu, jo tieši trešo personu ievietotais saturs visbiežāk ir nelikumīgs, un nosaka pienākumus dažādām starpniecības pakalpojumu kategorijām. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji, kā paskaidrots regulā, ietver interneta piekļuves nodrošinātājus, domēna sistēmas pakalpojumu sniedzējus, tīmekļa vietņu mitināšanas pakalpojumus un, kas e-komercijas kontekstā ir visbūtiskākais, tiešsaistes platformas, kas apvieno pārdevējus un patērētājus, tostarp, lietotņu veikali, sadarbīgās ekonomikas platformas un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas.

Regula definē nelikumīgu saturu kā jebkuru informāciju, kura pati par sevi vai attiecībā uz darbību, ieskaitot produktu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, ir pretrunā Eiropas Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem, neatkarīgi no priekšmeta vai būtības. Proti, tas attiecās uz visām tiesību jomām un jebkuru nelikumīgu saturu internetā, sākot no kontrafakta preču piedāvāšanas un pārdošanas, intelektuālā īpašuma tiesību vai patērētāju tiesību pārkāpumiem internetā līdz naida runai vai bērnu pornogrāfijai. Regula paredz, ka dalībvalstu administratīvajām vai tiesu institūcijām būs tiesības nosūtīt citu ES dalībvalstu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus vērsties pret nelikumīgo saturu vai sniegt informāciju, un attiecīgi starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būs jāinformē attiecīgās dalībvalsts iestādi par veiktajām darbībām. Vienlaikus jaunie noteikumi saglabā principu, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma meklēt pašiem nelikumīgu saturu pēc savas iniciatīvas aktīvi.

Visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, izņemot mikro vai mazajiem uzņēmumiem, tiks noteikts pienākums vismaz reizi gadā publicēt pārredzamības ziņojumus, kuros būs jāatskaitās par visa veida satura moderācijas darbībām. Ziņojumos būs jāiekļauj informācija par no dalībvalstu iestādēm saņemtajiem rīkojumiem, fizisko un juridisko personu sniegtajiem ziņojumiem nelegālu saturu starpniecības pakalpojumā, pēc pašu iniciatīvas veiktajām satura moderācijas darbībām, kā arī sūdzībām, ko iesniedz personas, kuru saturs tika moderēts. Papildus tam, tiešsaistes platformām pārredzamības ziņojumos būs jāatskaitās par strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām iesniegtajiem strīdiem, lietotājiem apturētajiem pakalpojuma sniegšanas gadījumiem, un par automatizētu līdzekļu izmantošanu satura moderācijai.

Visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, izņemot mikro vai mazajiem uzņēmumiem, tiks noteikts pienākums vismaz reizi gadā publicēt pārredzamības ziņojumus, kuros būs jāatskaitās par visa veida satura moderācijas darbībām.

Visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp, tiešsaistes platformām, būs jāievieš mehānismi, kas ļaus jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ziņot konkrētajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam par nelikumīgu saturu tā pakalpojumā, un jāizskata katru šādu paziņojumu. Papildus tam, tiešsaistes platformām prioritārā secībā būs jāizskata dalībvalstu nozīmēto “uzticamo signalizētāju” iesniegtie paziņojumi par nelikumīgu saturu. Gadījumos, kad mitināšanas pakalpojumu sniedzējs pieņem lēmumu moderēt trešo personu ievietotu saturu, piemēram, to dzēšot, būs jāsniedz publisks pamatojums šādai darbībai.

Tiešsaistes platformām, izņemot mikro un mazajiem uzņēmumiem, būs jānodrošina iekšējā sūdzību sistēma, kas ļaus tiem lietotājiem, kuru ievietotais saturs ir ticis moderēts, piemēram, dzēsts, pamatojoties uz citu lietotāju iesniegto informācija, ka šīs saturs ir nelikumīgs saturs, pārsūdzēt sava ievietotā satura dzēšanu. Papildus tam, jaunie noteikumi paredzēs, ka tiešsaistes platformu lietotājiem, kuru ievietotais saturs ir moderēts, būs tiesības vērsties pie strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādes, un tiešsaistes platformām būs pienākums sadarboties ar strīdu alternatīvas izšķiršanas iestādi. Gadījumā, ja strīds tiks izšķirts par labu lietotājam, tiešsaistes platformai būs jāatlīdzina lietotājam visas maksas un citus pamatotus izdevumus par strīdu izšķiršanu.

Regula uzliek par pienākumu tiešsaistes platformām, kas savas platformas ietvaros ļauj patērētājam slēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ievākt papildus informāciju par tirgotājiem. Attiecīgi, lai tirgotāji varētu nodarboties ar e-komerciju caur platformām, tiem būs jāiesniedz tām papildus informācija, pretējā gadījumā platformām būs jāliedz šiem tirgotājiem iespēja pārdod savas preces vai sniegt pakalpojumus Eiropas Savienībā.  Šī informācija ietver gan tirgotāju vārdu un uzvārdu vai nosaukumu (ja juridiska persona), adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi, identifikācijas dokumenta kopiju, norēķinu konta informāciju (tikai fiziskām personām), informāciju par komercreģistru, kurā tirgotājs reģistrēts, un reģistrācijas numuru šajā komercreģistrā, kā arī pašsertifikāciju, kas ietver apņemšanos piedāvāt tikai tādus produktus vai pakalpojumus, kas atbilst piemērojamām Savienības tiesību aktu normām.

Tiešsaistes platformām, kas rāda reklāmu, būs jānodrošina, ka platformas lietotājiem tiks reāllaikā parādīts, ka konkrētā informācija ir reklāma, kā fizisko vai juridisko personu, kuras vārdā tiek rādīta reklāma, un arī informāciju par parametriem, kādēļ konkrētā reklāma tiek rādīta konkrētajam lietotājam.

Visbeidzot, informējam, ka šobrīd Ekonomikas ministrija īsteno sabiedrisko apspriešanu ar nevalstisko sektoru nacionālās pozīcijas izstrādāšanai, un aicina Latvijas uzņēmējus iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā sniedzot savus priekšlikumus. Priekšlikumu vai jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Ekonomikas ministriju.